7 research outputs found

    CeļŔ: Latvijas Universitātes teoloÄ£isks un kultÅ«rvēsturisks žurnāls. Nr.2 (47)

    Get PDF
    Saturs: Redakcijas lapa...5 TeoloÄ£ija. Egils GrÄ«slis Dažas pārdomas par ticÄ«bu...6 KristietÄ«ba un filosofija. Agita LÅ«se RÅ«dolfs Oto un reliÄ£ijfenomenoloÄ£ijas aizsākumi...14 Nikandrs Gills RÅ«dolfs Oto un Latvija...25 RÅ«dolfs Oto Svētais...46 Valters Å Å«barts ReliÄ£ija un erots. AtpestÄ«Å”anas motÄ«vs...73 Elizabete Taivāne Eross Austrumu un Rietumu mistikā...92 Publikācijas. Arnis Redovičs PriekÅ”vārds Grēgorija no Nazianzas TheoloÄ£isko runu fragmentu tulkojumam...130 Grēgorijs no Nazianzas Pirmā theoloÄ£iskā runa. Eunomiāņiem...146 Otrā teoloÄ£iskā runa. Par theoloÄ£iju...165 KristietÄ«ba un reliÄ£ijas. Andrejs Zubovs Mezopotāmijas soterioloÄ£ija...184 TeoloÄ£ijas terminoloÄ£ija. Aina Blinkena Filozofija un valodas reformācija...194 Bibliogrāfija. Egila GrÄ«slis Džozefs Kempbels ā€” mitologs, mistiÄ·is un moderns pagāns...199 Alberts Ozols Juris Rubenis. Sirds zemestrÄ«ce (RÄ«ga: "Klints", 1994, 125 lpp.)...213 Autori...21

    Religiosity in Latvia: History and Present Situation

    Get PDF
    Ideja par monogrāfiju, kas aplÅ«kotu situāciju mÅ«sdienu akadēmiskajā reliÄ£ijpētniecÄ«bā Latvijā, radās 2011. gada oktobrÄ«, kad Apvienotā Pasaules latvieÅ”u zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā ā€œReliÄ£iozitāte Latvijā: vēsture un mÅ«sdienu situācijaā€ tika nolasÄ«ti 22 referāti gan par reliÄ£ijpētniecÄ«bas un teoloÄ£ijas vēsturi Latvijā un tās mÅ«sdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arÄ« par dažādiem konkrētiem Latvijas reliÄ£iju vēstures tematiem un reliÄ£iskās dzÄ«ves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistÄ«jās arÄ« turpmākajā monogrāfijas veidoÅ”anā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloÄ£isko pieeju un uzskatu daudzveidÄ«bu. Tās sadaļās saglabāts arÄ« autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet pieŔķir vēstÄ«jumam papildus nianses, ļaujot lasÄ«tājam lÄ«dzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināŔanā. Monogrāfija norāda arÄ« uz Latvijas filozofu, teologu un reliÄ£ijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliÄ£iskās dzÄ«ves apzināŔanā un tālākās sadarbÄ«bas perspektÄ«vām.Valsts pētÄ«jumu programmas ā€œNacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultÅ«ra un cilvēkdroŔība)ā€ projekts ā€œNacionālā un eiropeiskā identitāte

    Religiosity in Latvia: History and Present Situation

    Get PDF
    Ideja par monogrāfiju, kas aplÅ«kotu situāciju mÅ«sdienu akadēmiskajā reliÄ£ijpētniecÄ«bā Latvijā, radās 2011. gada oktobrÄ«, kad Apvienotā Pasaules latvieÅ”u zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā ā€œReliÄ£iozitāte Latvijā: vēsture un mÅ«sdienu situācijaā€ tika nolasÄ«ti 22 referāti gan par reliÄ£ijpētniecÄ«bas un teoloÄ£ijas vēsturi Latvijā un tās mÅ«sdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arÄ« par dažādiem konkrētiem Latvijas reliÄ£iju vēstures tematiem un reliÄ£iskās dzÄ«ves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistÄ«jās arÄ« turpmākajā monogrāfijas veidoÅ”anā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloÄ£isko pieeju un uzskatu daudzveidÄ«bu. Tās sadaļās saglabāts arÄ« autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet pieŔķir vēstÄ«jumam papildus nianses, ļaujot lasÄ«tājam lÄ«dzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināŔanā. Monogrāfija norāda arÄ« uz Latvijas filozofu, teologu un reliÄ£ijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliÄ£iskās dzÄ«ves apzināŔanā un tālākās sadarbÄ«bas perspektÄ«vām.Valsts pētÄ«jumu programmas ā€œNacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultÅ«ra un cilvēkdroŔība)ā€ projekts ā€œNacionālā un eiropeiskā identitāte

    LU 76. konference: tēzes un raksti

    Get PDF
    Krājumu veido LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārÄ« nolasÄ«to prioritārajam projektam ā€œKritiskā domāŔana, inovācija, konkurētspēja un globalizācijaā€ veltÄ«to referātu tēzes, kā arÄ« vairāki raksti, kuri tapuÅ”i uz Å”ajā konferencē nolasÄ«to referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecÄ«bas gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arÄ« par to, kā paplaÅ”ināt pētāmo tēmu loku, pievērÅ”oties vairākiem Latvijas sabiedrÄ«bai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāŔanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezÄ«mējās noturÄ«ga interese par kritiskās domāŔanas un medijpratÄ«bas sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizÄ“Å”anu sadarbÄ«bā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecÄ«bu Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloÄ£ijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētÄ«jumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. PētÄ«jumu gaitai lasÄ«tājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

    Sensus divinitatis. Exercises in Philosophical Theology

    No full text
    Solveigas KrÅ«miņas-Koņkovas monogrāfijā aplÅ«kotas diskusijas, kas Å”obrÄ«d risinās filozofiskajā teoloÄ£ijā, piemēram, par ticÄ«bas konceptu un ticÄ«bas racionalitāti, reliÄ£isko pieredzi, zinātnes un reliÄ£ijas attiecÄ«bām, ļaunuma problēmu un citiem tematiem. Grāmata rakstÄ«ta belles-lettres žanrā, tas ir, no vienas puses, grāmatā ir gan racionāla argumentācija, gan citāti, atsauces, personu un atslēgvārdu rādÄ«tāji un cits akadēmiskais instrumentārijs, no otras puses, tā ir dienasgrāmata ar piezÄ«mēm par izlasÄ«to, kur vienā lappusē analÄ«tiskās filozofijas kārtulas var nomainÄ«t dzejas rindas un Ŕī nomaiņa ir absolÅ«ti intuitÄ«va: spriedumi, kurus var reizēm neizteikt, ieslēpjot asociācijās un dodot lasÄ«tājam brÄ«vu vaļu veidot paÅ”am savas interpretācijas.Valsts pētÄ«jumu programmas "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultÅ«ra un cilvēkdroŔība)" projekts "Nacionālā un eiropeiskā identitāte

    KrÅ«miņa-Koņkova, Solveiga; Ruiz-Pereira, Sebastian; Peterson, Voltair Alvarado; Mazlovskis, Arnis; Leitlande, Gita; Mieriņa, Inta; StaÅ”ulāne, Anita;Oželis, Remigijus; Plenne, Valdis Francisks; Grizāne, Maija; Dreimane, Jana

    No full text
    ReliÄ£iski-filozofiski raksti XXXII ir par telpas pieredzÄ“Å”anu: par to, kā mēs izdzÄ«vojam sevi vietā, kurā esam, un kā mēs izjÅ«tam sevi Å”ajā savā vietā vai vietā, kura tā arÄ« nav kļuvusi vai nekad nebÅ«tu varējusi kļūt par mÅ«su dzÄ«ves pasauli. Kā veidojas Ŕī savas vietas izjÅ«ta? Vai vieta, kurā mēs dzÄ«vojam, vienmēr ir mājas? Vai Å”o vietas izjÅ«tu veido mÅ«su individuālā pieredze vai varbÅ«t tā ir vairāk atkarÄ«ga no kādām kolektÄ«vām prasÄ«bām? VarbÅ«t to nosaka mÅ«su piederÄ«ba tradÄ«cijām, kurās esam audzināti un kuras arÄ« saucam par savām, bet varbÅ«t tieÅ”i mÅ«su vietas pieredze ir tā, kas nosaka to, kādai tradÄ«cijai mēs izvēlamies piederēt vai kuras veidoÅ”anā piedalāmies? Par tradÄ«cijas iesakņoÅ”anos jaunā vietā raksta lietuvieÅ”u pētnieks, Klaipēdas Universitātes asociētais profesors Remigijs Oželis. Atgādinot par to, kā iedibinājās Svētā Jēkaba kapa godināŔana un ar to saistÄ«tā, no viduslaikiem izaugusÄ« tradÄ«cija doties svētceļojumā uz Santjago de Kompostelu, Oželis rāda, kā izveidojās Svētā Jēkaba ceļa atzari Baltijas valstÄ«s 20. gadsimta beigās. Raksts ir arÄ« par to, kā Å”o atzaru veidoÅ”anos un arÄ« Å”ajā ceļā esoÅ”o gājēju pieredzi ietekmē vietas, cauri kurām ved Å”is ceļŔ. GadÄ«jums ar senas tradÄ«cijas iedzÄ«voÅ”anos jaunās vietās un ar jaunām pieredzēm, kuras tradÄ«cija pieŔķir vietām un Å”ajās vietās mājojoÅ”ajiem cilvēkiem, ir uniātu (grieÄ·u katoļu) 200 gadus ilgā klātbÅ«tne Latgalē un dienvidaustrumu Zemgalē (AugÅ”zemē, Sēlijā). To detalizēti un, izmantojot unikālus arhÄ«va materiālus, analizējis vēsturnieks Valdis Francisks Plenne. LÄ«dzÄ«gs piemērs ir Daugavpils Universitātes vēsturnieces Maijas Grizānes pētÄ«jums par Krievijas vecticÄ«bnieku sociālā tēla veidoÅ”anos Latvijā 1920.ā€“1930. gados. MÅ«su attiecÄ«bas ar savu vietu bieži vien nav vieglas, tāpat kā tās atraÅ”ana var bÅ«t sarežģīta izvēle, kas vienmēr ir saistÄ«ta ar to, cik gatavi mēs esam pieņemt ētiskus lēmumus un rÄ«koties morāli. Tā, piemēram, savas vietas un identitātes meklējumiem reliÄ£iskajā dzÄ«vē un ar tiem saistÄ«tās izvēles sarežģītÄ«bu veltÄ«ts Daugavpils Universitātes profesores Anitas StaÅ”ulānes un Latvijas Universitātes asociētās profesores Intas Mieriņas pētÄ«jums par reliÄ£isko piederÄ«bu Latvijā, kā arÄ« vairāku citu RFR XXXII autoru raksti. MÅ«su vieta nosaka to, kā mēs skatāmies uz pasauli, un to, kas mēs esam un kādi mēs esam. Iespējams, ka kāds no mums vietu uzlÅ«ko vienÄ«gi kā kārtēju sociālu konstrukciju, taču kādam citam tā ir pamats viņa esamÄ«bai-pasaulē, viņa priekÅ”statam par to, ka tieÅ”i piederÄ«ba vietai ir tas, kas padara mÅ«s par cilvēkiem, jo mÅ«su kā cilvēku esamÄ«bu nosaka tas, ka tā ir esamÄ«ba ar vietu: mēs vienmēr ieņemam kādu vietu, piederam kādai vietai un esam norÅ«pējuÅ”ies par kādu vietu. Tāpēc uzmanÄ«ba pret vietu ir vērÄ«ba pret sevi un bažas un rÅ«pes par sevi. Par Antropocēnu un tā izaicinājumiem raksta čīlieÅ”u pētnieki ā€“ Sebastjans Ruizs-Pereira no Čīles Pontifikālās katoļu universitātes un Voltērs Alvarado Petersons no Konsepsjonas Universitātes. Viņu uzmanÄ«bas fokusā ir cilvēka rÅ«pes par to, kā saglabāt savu vietu situācijā, kad viņam jāpārstāj uzskatÄ«t sevi par pasaules centru, jo tikai tā ir iespējams pasauli (un lÄ«dz ar to ar savu esamÄ«bu) nepadarÄ«t par neatgriezeniski izdzēstu vietu

    Religious-Philosophical Articles, XXIV

    No full text
    Par labirintiem un Ariadnes pavedienu Labirinta izieÅ”ana kā garÄ«gs rituāls daudziem no mums ir svarÄ«gs arÄ« tagadnē. Taču diez vai tas saista mÅ«s ar senā iniciācijas rita nozÄ«mi. DrÄ«zāk mēs Å”odien saredzam tajā nevis ceļu, kas ved mÅ«s no savas sākotnes zaudÄ“Å”anas uz tās no jauna atraÅ”anu, bet gan psiholoÄ£isku iespēju kādu brÄ«di aizmirst par racionālu domāŔanu, ļaujoties labirinta centrā esoŔās dvēseles balsij, citiem vārdiem, bezapzinātā vēstÄ«jumam jeb savai intuÄ«cijai, vai gluži otrādi, pārbaudÄ«t savu loÄ£iku un orientÄ“Å”anās spējas. Iespējams, vēl vienkārŔāk ā€“ mÅ«sdienu cilvēkam labirints ir vien veids, kā uz brÄ«di aizmirst par ikdienas stresu. Ne jau velti visbiežāk mÅ«sdienu labirinti ir daļa no dabas ainavas. Bet kā ar Ariadnes pavedienu? Vai to vajadzēja tikai Tēsejam? Un vai vispār vajadzēja, jo, kā stāsta, droŔākais veids, kā izkļūt no labirinta, ir vienkārÅ”i turēties pie labirinta sienām. Katrā ziņā viduslaiku cilvēkam Ariadnes pavediens noteikti nebija vajadzÄ«gs, ja nu vien par tādu neuzskata Evaņģēliju, jo tieÅ”i tajā bija atrodamas visas norādes viņa grēku nožēloÅ”anas ceļam. Tomēr tas nenozÄ«mē, ka Ariadnes pavediens palicis aizmirsts, jo kā veids, kas palÄ«dz izkļūt no labirinta, tas ir daļa no paÅ”a labirinta, tikai tieÅ”i tāpat kā labirints arÄ« Ariadnes pavediens ir mainÄ«jis savu izskatu un nozÄ«mi. Mēs varam atrast to pieminētu detektÄ«vos, matemātikas uzdevumu un psiholoÄ£ijas grāmatās, sudoku spēles metožu aprakstos, un vēl citur, kur ir vajadzÄ«ba atrast risinājumu neskaidrai situācijai. Ariadnes pavediens Å”odienas pasaulē ir algoritms sarežģītu uzdevumu risināŔanai, vai tie bÅ«tu mÅ«sdienu labirinti, vai loÄ£iskas mÄ«klas, vai ētiskas dilemmas. Tas ir process, kurā soli pa solim tiek atrasta saikne starp Ŕķietami nesasaistāmo, kurā tiek atrasta atbilde uz tādu jautājumu, kad liekas, ka vienas atbildes nevar bÅ«t, vai ka atbildes nav vispār. Taču Ariadnes pavediens nav tikai sarežģītu uzdevumu risināŔanas paņēmiens. Sērens Kirkegors reiz rakstÄ«ja, ka tiem, kas ir saņēmuÅ”i Ariadnes pavedienu (mÄ«lestÄ«bu) ir viegli iziet labirintu (dzÄ«vi) un nogalināt briesmoni . Pieņemsim, ka katram no Ŕī ReliÄ£iski-filozofisku rakstu krājumā autoriem ir savs labirints, kurā viņŔ vai viņa meklē vienÄ«gi iespējamo izeju, un ka arÄ« Å”eit publicētie raksti ir mazi labirinti, kuros autori atstājuÅ”i daļu no atbildes par to, kas atrodas viņu meklējumu centrā. Kāds Ariadnes pavediens vieno publicēto? VarbÅ«t katram autoram tas ir savs, un Å”o krājumu itin viegli bÅ«tu iztēloties kā kamolu, satÄ«tu no dažādas krāsas un stipruma pavedieniem. Å eit mazliet attÄ«Å”u dažus no tiem. Piemēram, amerikāņu pētnieka, Masarika universitātes Brno, Čehijā, un Svēto Kirila un Metodija universitātes Trnavā, Slovākijā, profesora Valtera (Aaron T. Walter) raksta pavediens droÅ”i vien bÅ«tu zaļā krāsā, jo raksts ir veltÄ«ts islamofobijas uzliesmojumam Slovākijā 2016. gada parlamenta vēlÄ“Å”anu laikā. Islamofobijas, kuru veicina mÅ«slaiku bēgļu krÄ«ze Eiropā, izpausmes arÄ« Latvijā ir labi pazÄ«stamas, un, tieÅ”i tāpat kā Slovākijā, bailes no musulmaņiem un tās draudiem nacionālai identitātei un kristÄ«gām vērtÄ«bām ir atraduÅ”as savu vietu mÅ«su politiskajā diskursā. Tiesa, atŔķirÄ«bā no Slovākijas, kur islamofobija, kā tas parādās Voltera rakstā piedāvātajā situācijas analÄ«zē, ir bÅ«tiski ietekmējusi Slovākijas vēlÄ“Å”anu rezultātus, Latvijas vēlētājus mÅ«su nesenajās Saeimas vēlÄ“Å”anās tā, Ŕķiet, iespaidojusi krietni mazāk. Iespējams, tāpēc, ka jau no 18. gadsimta Latvijā kā intereses par Austrumu zemēm un to kultÅ«ru, tā arÄ« ApgaismÄ«bas un romantisma ideju ietekmē ir veidojies krietni dziļāks un niansētāks priekÅ”stats par islāmu. To, kā tas veidojies, detalizēti apraksta un analizē Kaspars KļaviņŔ savā plaÅ”ajā pētÄ«jumā par islāma recepciju Latvijas kultÅ«rtelpā. Citas Austrumu kultÅ«ras, Å”oreiz Tibetas, reliÄ£isko tradÄ«ciju analÄ«zei pievērsusies Elizabete Taivāne. Viņa savā pētÄ«jumā analizējusi Tibetas lÅ«gÅ”anas karodziņu semantiskās saknes, secinot ka tām ir Å”amaniskā un pirms-Å”amaniskā izcelsme. Aicinot bÅ«t meklētājiem arÄ« Å”os ReliÄ£iski-filozofiskus rakstus lasot, gribu vēlreiz uzdot mums visiem jautājumu par to, kas tad patiesÄ«bā ir labirinta centrā: MÄ«notaurs, kurÅ” gatavojas savām nākamajām dzÄ«rēm vai tomēr pats labirinta autors Deidals, bez kura zināŔanām nekāda labirinta nebÅ«tu vispār? Vai varbÅ«t vienkārÅ”i tumsa, no kuras izejot gaisma Ŕķiet Ä«paÅ”i spilgta
    corecore